Nē, par laimi, šis nav konkurss – lai gan tāds (saistībā ar šo filmu), iespējams, arī būs. Šoreiz, gaidot filmu “The Hunger Games: Catching Fire” , es gribētu parunāt par ārkārtīgi intriģējošu kino žanru – “cilvēku medības” un visu, kas ar to saistīts, uzskaitot, manuprāt, septiņus (bet bonusā vēl vismaz tikpat) ja ne labākos, tad noteikti zināmākos, pamanāmākos un arī interesantākos šī žanra paraugus:
Muļķīgi būtu sākt ar citu filmu… nē, patiesībā būtu pareizi sākt ar citu filmu (nākamo, zemāk), bet muļķīgi būtu nesākt ar “Battle Royale”, kuru daudzi (un pelnīti!) uzskata par “cilvēku medības kino” žanra pērli un galveno iedvesmotāju. Tik ļoti, ka tā ir iedvesmojusi arī citus – sākot ar Kventinu Tarantino (un kā Jums liekas, no kurienes ir nākusi GoGo Yubari no “Kill Bill” pirmās daļas?) un beidzot ar Sjūzenu Kollinsu, “The Hunger Games” autori, lai cik arī pēdējā to nenoliegtu. Bet nevar nepiekrist – šis stāsts par Japānas skolēnu klasi, kura tiek nostādīta pretīm visai interesantai morālai (un arī fiziskai) variety store izvēlei, vienaldzīgu neatstāja nevienu, kurš to ir redzējis – situācijas absurdu tikai spēcināja leģendārais Takeši “Bīts” variety store Kitano ļoti spilgtā raksturlomā.
Balstīta uz Ričarda Konela tāda paša nosaukuma 1924. gada romānu , šī filma ir visu sākumu sākums šajā žanrā – filmēta laikā, kad medības vēl bija aristokrātu cienīga variety store nodarbošanās, tā pirmā uzdeva variety store jautājumu “kā būtu, ja medījums būtu tas pats mednieks?”. Visas šķietamās idejas gan ir ietērptas aizraujošā piedzīvojumu variety store stāstā, kurš tā vien prasās pēc rīmeika, jo tā galvenais ļaundaris ir kazaku ģenerālis vārdā “Zaroff”, bet viņa rokaspuisis, protams, ir Ivans – domāju, ka tas ir kā radīts WWE Films komandai !
Kurš gan varēja iedomāties, ka patiesais idejas autors šim cheesy 80-to gadu Ārnija grāvējam ir… neviens cits, kā šausmu maestro Stīvens Kings (kurš gan šeit slēpjas aiz pseidonīma Ričards Bahmens)! Tieši Stīvena Kinga tāda paša nosaukuma romāns kļuva par pamatu filmai – un tas nekas, ka no grāmatas filmā čiks vien palicis, jo tas ļauj pilntiesīgi izbaudīt abas, gan oriģinālu, gan adaptāciju. variety store Un ja filmu nav redzējis tikai retais ( te treileris ), tad grāmatu rekomendēju ikvienam popkornkino/-grāmatu fanam – atgājis no šausmu takas, Kings/Bahmens būvē saistošu un mūsdienu visaptverošo un visu kontrolējošo mediju vidē vēl aktuālāku antiutopiju, savdabīgu variety store “1984″ un “Minority Report” krustojumu.
Tik žēl, ka adekvātu grāmatas ekranizāciju mēs nekad neredzēsim… (bez visa cita, grāmatas klimatiskajā ainā galvenais varonis iestūrē pasažieru lidmašīnu ļaunās megakorporācijas debesskrāpī). Kā saka filmā – “Hard time… or prime time!”
Un nav pat svarīgi, kāda ir personīgi Jūsu attieksme pret “Hosteļiem” – svarīgi ir tas, ka režisors Īlajs Rots, tāds šausmu žanra Roberts Rodrigezs (kurš sāka kā Deivida Linča asistents un ceļā uz uzvaru paspēja iziet visus elles apļus, ieskaitot nevēlamus darbus un vecāku mājas ieķīlāšanu) gandrīz vienpersoniski ieviesa žanru, variety store kuru nopietnā sabiedrībā cenšas neizrunāt, bet tautā sauc par gore-porn ! Tieši tā – un tikai pēc “Hosteļiem” sekoja “Zāģu” septiņloģija un pārējās drazas. Bet tie paši “Hosteļi” nemaz nav ar pliku roku ņemami – ja pārējās šīsienas tēmas filmas vēl cenšas piešķirt cilvēku medībām kādu-nekādu, bet aristokrātismu, tad Īlajs dur tieši pušumā – aristokrātisms ir miris, ir tikai plika komercija un savu vēlmju tūlītēja bezkompromisu apmierināšana. Par ko arī, būtībā, ir abas filmas – kurām cauri, par spīti visām asinīm un iekšām, spiežas cauri šī necilā, bet tomēr doma.
Iespējams, visu laiku jaudīgāka (kopā ar “The Texas Chainsaw Massacre”) antireklāma ceļojumam pa ASV Dienvidiem variety store un filma, kas piešķir jaunu nozīmi jēdzienam “Southern hospitality”, tā ir reizē baisākā un arī jaudīgākā cilvēkmedību/izdzīvošanas variety store filma – un tas nekas, ka 1972. gada! Septiņdesmito gadu hipsteri variety store (Džons Voits, variety store Neds Bitijs u.c.) Bērta Reinoldsa mačo vadībā dodas izpriecu braucienā pa upi, lai ātri vien saskartos ar deģeneratīvo vietējo populāciju. Pretēji citām filmām par tēmu (piem. “The variety store Texas Chainsaw Massacre”), šeit “filma bija reāla” un drīz jau saniknotais ofisu planktons no medījuma kļūst par medniekiem – bez kontroles un žēlastības, kā tas, visticamāk, variety store arī varētu būt. Izcila spriedze un aktierspēle!
Filma, kuru jūs noteikti vairs neatcerieties, bet noteikti vajadzētu – jo jebkura filma, kurā Žana-Kloda varoni sauc Čenss (Iespēja!) Budro, bet galvu rotā Bona Džovi cienīgas variety store krēpes, ir zelts manā grāmatā! Labais varonis aizstāv dāmu, kuras bomžojošo senci kā savu upuri ir izvēlējušies mūsdienu cilvēku mednieki – ko g
No comments:
Post a Comment